Kāpēc reizēm vajadzīgs otrs cilvēks? Klausies audio
Es dzīvoju savu dzīvi pirmo reizi. Tu — savējo arī.
Neviens no mums iepriekš nav dzīvojis tieši šo dzīvi. Mums nav gatavas kartes, kurā būtu atzīmēts, kas notiks rīt, kā rīkoties katrā situācijā un kur vedīs mūsu izvēles.
Tāpēc ir pilnīgi normāli reizēm nesaprast, kas ar mums notiek, kāpēc esam nonākuši tieši šeit un kurp iet tālāk.
Un tieši tāpēc šad un tad mums ir vajadzīgs otrs cilvēks.
Ko otrs cilvēks var dot?
Otrs cilvēks nedzīvo manu dzīvi un nevar zināt manā vietā, kas man jādara.
Bet viņš stāv citā vietā. Tāpēc reizēm viņš var ieraudzīt to, ko es, atrodoties savaā vietā, savā situācijā, varu neredzēt.
Viņš var uzdot jautājumu, kuru pati sev neesmu uzdevusi. Pamanīt sakarību, kuru neesmu pamanījusi. Parādīt vēl vienu iespēju tur, kur man pašai šķita, ka iespējama ir tikai viena.
Un reizēm ar to pietiek, lai es atkal varētu orientēties pati.
Ko šajā ziņā varu dot es?
Es esmu skolotāja. Ar šo vārdu es nedomāju cilvēku, kurš zina pareizās atbildes un māca tās citiem.
Man skola ir pati dzīve. Tajā mēs visi mācāmies — katrs no savas pieredzes, savām izvēlēm, kļūdām, attiecībām, veiksmēm un neveiksmēm. Arī es.
Es nemācu tev savu dzīves modeli. Es mācu tev strādāt ar tavējo.
Ko pie manis var iemācīties?
-
Kopā mēs varam iemācīties pamanīt, kas ar tevi notiek. Ne tikai reaģēt, bet paskatīties uz savu reakciju tā, ka var ieraudzīt, kā tu pats/pati to radi.
-
Varam iemācīties pētīt savu pieredzi un meklēt tajā sakarības, kuras varēsi izmainīt.
-
Varam iemācīties atšķirt to, ko patiešām redzi un jūti, no tā, ko esam pieraduši par to domāt.
-
Varam iemācīties ieraudzīt vairāk nekā vienu rīcības iespēju. varam ieraudzīt vismaz trīs, bet parasti vēl vairāk.
Bet darīt būs pašam
Tavu dzīvi tavā vietā es nodzīvot nevaru. Es nevaru tavā vietā iegūt tavu pieredzi, izdarīt tavas izvēles vai noiet tavu ceļu. Un tas arī nav vajadzīgs.
Es varu kādu ceļa gabalu iet blakus. Paskatīties kopā ar tevi. Uzdot jautājumus. Dalīties ar to, ko redzu es. Palīdzēt pamanīt to, kas, iespējams, palicis ārpus tava redzeslauka.
Bet pētīt, izmēģināt, pārbaudīt un izvēlēties — to dari tu.
Kāpēc es to daru?
Mani vienmēr ir interesējis cilvēks. Kā mēs uztveram pasauli. Kāpēc rīkojamies tā, kā rīkojamies. Kā rodas mūsu izvēles. Kāpēc reizēm gadiem atkārtojam vienu un to pašu un kādā brīdī pēkšņi ieraugām kaut ko, ko iepriekš neredzējām.
Tāpēc es dzīvoju, mācos un pētu dzīvi.
Un to, ko pati esmu iemācījusies pamanīt un darīt, mācu arī citiem.
Mans mērķis nav panākt, lai tev arvien vairāk būtu vajadzīgs mans padoms.
Gluži otrādi.
Mans mērķis ir palīdzēt tev arvien labāk pamanīt, saprast, orientēties un izvēlēties pašam.