Inga Raškova
Šī telpa ir domāta tiem,
kuri grib būt īsti,
nevis attīstīti.
Es strādāju ar cilvēkiem, kuri jūt, ka dzīvot vecajos ieradumos, maskās un pareizo atbilžu meklējumos vairs nevar. Mani interesē cilvēka dzīves patiesais pamats, tas, no kurienes viņš dzīvo. Mani interesē viņa iekšējā pozīcija, iekšējais kodols, dziļākais viņa paša un visas viņa dzīves pamats. Gadās, ka cilvēka ierastās domas un stāsti par sevi un dzīvi nesakrīt ar viņa patieso būtību. No šīs nesakritības rodas ierobežojumi, kas slāpē viņa spēku un iespējas. No šiem ierobežojumiem atbrīvojoties, cilvēks var atgūt savu patieso spēku, paplašināt savas iespējas, atrast jaunus dzīves ceļus. Pie tam pats.
Man nav mehāniski atkārtojamas metodes, kuru atkārtojot var iegūt ātru rezultātu. Es varu dot klātbūtni, precizitāti un telpu, kur cilvēks sastopas ar sevi tādu, kāds viņš ir, nevis kādu sevi izskaidro. Šajā telpā kļūst redzams tas, ko citādāk ieraudzīt nevar — cilvēka patiesā būtība, viņa spēks un iespējas tos realizēt. Cilvēks pats to visu ierauga.
Es tikai palīdzu cilvēkiem ieraudzīt to, kas viņos jau darbojas, bet vēl nav vārdā nosaukts. Tā cilvēkā rodas skaidrība. No šīs skaidrības parasti sākas iekšēja stabilitāte — ne uzreiz ērta, bet noturīga gan.
Saskarsme ar mani nav iedvesmojoša klasiskā nozīmē. Tā ir lēna, klusa, dažkārt neērta, jo balstās pieredzē, nevis koncepcijās. Kamēr cilvēks runā no galvas, es klausos. Kad viņš sāk runāt no pieredzes, es dzirdu un esmu klātesoša.
Tā nonāku cita cilvēka iekšējās orientācijas punkta lomā. Cilvēks šī punkta klātbūtnē sāk domāt lēnāk, sāk pamanīt to, ko iepriekš sevī nemanīja, sāk nosaukt savus vērojumus vārdā un sāk veidot paši savu iekšējā atbalsta, līdzsvara punktu. Te tad nu veidojas paša cilvēka stabilitāte, drošība un skaidrība. Tālāk no šī skaidrības un līdzsvara punkta cilvēks var sākt atbrīvoties no visa, kas viņu ierobežo, no paša radītām ilūzijām un māņiem. Būšana pašam sevī, savā centrā, spēka punktā nenozīmē tūlītēju komfortu. Tāpēc ne visi šajā pozīcijā paliek. Un tā arī var būt, ja cilvēks savas brīvībai un spēka pieņemšanai vēl nav gatavs.
Ja tas rezonē, mēs, visticamāk, esam saderīgi.